Kādreiz sirmā senatnē viss radies no zila gaisa. Ja kāds ļoti gribējis kādu lietu, tas pastiepis tik roku pret debesīm, un lieta bijusi rokā. Kādai skaistulei ļoti paticis rotāties un katru dienu viņa pret debesīm stiepusi roku, un tur iekritusi rota. Rotas bijušas cita par citu skaistākas. Kādu dienu, pastiepjot roku, skaistule iedomājies par rotu upi. Rotu upe nu gāzusies no debesīm, bet skaistules roka tai bijusi krietni par mazu. Tā rotu upe tikusi visiem.